Skaņākalna parks stāsta par saviem iemītniekiem
2014-04-14

2013.gada vasarā informējām, ka Skaņākalna dabas parkā papildus Kurbada takai tika atklāta jauna tūrisma taka "Putni salido mājās", kas tika īstenota projekta ietvaros. Tagad parkā atrodamas dažādas putnu koka skulptūras - dzenis, gārnis, zīlīte, žubīte, strazds, pīle, bezdelīga, vista un gailis. Lai parka apmeklētājiem būtu interesantāk izzināt putnus parkā, Skaņākalna dabas parks piedāvā arī audiogida pakalpojumus. Tagad, piezvanot uz telefona numuru 66004600, ir iespējams noklausīties stāstu par katru putnu un dzirdēt tā dziesmu. Informācija par audiogidu pieejama arī uz parka ieejas biļetes.

Liene Bogdanova, mājas lapas administratore
Atklāta jaunā "Putni salido mājās" taka
2013-08-12

Skaņākalna parks nav iedomājams bez lidojošiem iemītniekiem — putniem un sikspārņiem. Lai iepazīstinātu ar tiem parka apmeklētājus, Mazsalacas novada pašvaldības īsteno projektu «Putni salido mājās». No ieejas parkā līdz pat Skaņākalna klintij gar Salacas krastu ved jaunizveidota taka, kur pa ceļam apmeklētāji var vērot skaistos upes krastus, šūpoties šūpolēs, atveldzēties pie avota un vērot Salacu uz izveidotas atpūtas platformas. Īpaši priecīgi noteikti ir mazie Skaņākalna dabas parka apmeklētāji, kuri var rotaļāties uz jaunizveidotajām atrakcijām. Šūpoties uz dažāda veida šūpolēm, rāpties skatu tornī, laisties pa slidkalniņu, kā arī kāpt, ložņāt, līst un iet pa diezgan sarežģītām atrakcijām, tikmēr lielie apmeklētāji var vērot bērnus, atpūzdamies turpat blakus uz soliņa. Vēl apmeklētājiem ir iespēja redzēt dažādas jaunas koka putnu skulptūras.

TAKAS SĀKUMĀ. Apmeklētājus sagaida dzenis. Valdis Kampuss demonstrē, kā darbojas šī kustīgā skulptūra.

Takas atklāšanas foto

TAKAS SĀKUMĀ. Apmeklētājus sagaida dzenis. Valdis Kampuss demonstrē, kā darbojas šī kustīgā skulptūra.

Skaņākalna dabas parka direktors VALDIS KAMPUSS iepazīstina ar jauno putnu taku, sākumā skaidrojot, kā radusies ideja par tās izveidi:

— Kurbada taka Skaņākalna dabas parkā izveidota laikā no 1993 . līdz 1997. gadam. Divdesmit gadu laikā tā bija fiziski un morāli novecojusi. Šī tēma vairs apmeklētājus neuzrunāja. Trīs gadus apkopojām idejas un domājām, kādai būtu jāizskatās jaunajai takai. Tas nebija viegls uzdevums, jo vajadzēja radīt ko oriģinālu. Piemēram, kāds piedāvāja ideju par sēnēm, bet, kā noskaidrojām, sēņu koka skulptūras jau atrodamas Tērvetes dabas parkā. Nolēmām pievērsties putnu tēmai, kas ir vieni no galvenajiem parka iemītniekiem. Kā esam pārliecinājušies, skulptūras vienas pašas apmeklētājus vairs neuzrunā. Ir nepieciešams stāsts un darbība, kurā viņi var iesaistīties. Tāpēc pašas putnu skulptūras ir kustīgas vai arī apkārt izveidotā infrastruktūra rosina apmeklētājus uz kādu darbību.

ŽUBĪTE UN ZĪLĪTE. Ko šie putni, kas ir bieži viesi pie mūsu logiem ziemā, dara vasarā? To var uzzināt Skaņākalna dabas parkā. Mazākie parka apmeklētāji var uzkāpt putnu barotavā.


SKATU PLATFORMA. To sargā strazds. Šeit pat blakus arī kustīga atrakcija — līdzsvara šūpoles.


GĀRNIS. Viens no Skaņākalna dabas parka iemītniekiem.

Dzintars Močs, laikraksts "Liesma"

Skaņākalna dabas parks ar savu neparasto pievilcību priecē, sajūsmina un sniedz atpūtu ikvienā gadalaikā. Šeit, aptuveni trīs kilometru garumā gar Salacas upi, atrodas vairāki neparasti dabas objekti. 
Salacas upe no Valtenberģu muižas līdz Skaņajam kalnam ir īpaši gleznaina. Šeit atrodas teiksmām un nostāstiem bagātā Vilkaču priede, kuras saknes, gadu gaitā Salacas ūdeņu izskalotas, nu izveidojušas 1-1.5 m augstus sakņu lokus. 
Netālu atrodas Velnakmens. Kuru, kā teika vēsta, velns nesis, jo gribējis aizbērtu Salacu, bet iedziedājies gailis, velns aizskrējis un pametis akmeni. 
Salacas kreisajā krastā atrodas Eņģeļu ala, kura savu vārdu ieguvusi klinšu arkveida atseguma dēļ, kas atgādina eņģeļa spārnus.
Uz Mīlestības tiltiņa savus noslēpumus viens otram var čukstēt mīlētāji un tālāk turpināt kāpienu augšup pa Sapņu trepēm - tāpat kā to sendienās darīja Valtenberģu muižas barona meita Eleonora un viņas iemīļotais. 
Upes dziļajos atvaros rāmi noraugās sarkanās smilšakmens klintis, bet gandrīz ik klinšu atsegumā Salaca savā tecējumā izgrauzusi pa alai. Ievērojamākā ir Velna ala, kur senos laikos mitinājies negants velns, kas Mazsalacai un tās iedzīvotājiem nelicis miera un darījis daudz posta. 
Turpat pie alas atrodas Skābumbaļļa. Tur Skābumbaļļas dzidrais avota ūdens veldzē apmeklētāju slāpes karstajās vasaras dienās.
Pa Rūķu taku pastaigāties mūs laipni aicina rūķis Taciņš. Te var sasveicināties ar pūci, rūķiem un atpūsties zem teiksmaina ozola zariem. 
Neļķu klintis ir gleznains sarkanā smilšakmens atsegums 20 m augstumā un 300 m garumā. Kādreiz uz klints sienas augušas baltas, smaržīgas smiltāja neļķes, no kurām cēlies klinšu nosaukums. Īpaši skaists skats uz klintīm paveras no Velna kanceles. Kur agrāk velns teicis savas runas, līdz viņš padzīts no šī novada.
Kurbada takas pasaku tēli Skaņā kalna dabas parkā vijas visa galvenā ceļa garumā. Tie veidoti pēc Ziemeļvidzemes un igauņu tautas pasakas par Kurbadu motīviem.   
Visbeidzot pats Skaņais kalns, kas ir viens no Latvijas populārākajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem. Smilšakmens siena ir nedaudz ieliekta, tāpēc dod unikālu akustisko efektu - neparasti skaidru atbalsi. Skaņā kalna atbalss ir vienīgā šāda veida atbalss Latvijā.

Mitāne, I. (2008) Mazsalaca., Rīga: Apgāds „Jumava”, 17.-25. lpp.
-->