2012-04-30

Atrašanās vieta kartē:

http://kartes.lgia.gov.lv/kartes.html??x=412947.200&y=562972.1&lx=1375.3&ly=849.325&l=0,1,2,3,4,5

Mazsalacā ir viena no plašākajām un vecākajām Latvijas lauku kapsētām. Tā izveidota 1773. gadā skaistā vietā, ko ierobežo Salacas senleja un Aurupītes grava.
Kapsētas vecākajā daļā, kur apbedījumi sniedzas vairākās kārtās, atrodas ap 300 piemiņas zīmju, no kuriem īpaši interesanti ir 19. gadsimtam raksturīgie čuguna lējuma krusti.
Kapsētā atrodas arī Sīversu dzimtas kapu vietas, kas iemūrētas pazemē. Laika gaitā šīs un vēl daudzas citas kapu vietas stipri izpostījuši „ zelta meklētāji” . Vissmagāk cietušas veco muižnieku kapenes Salacas senkrasta nogāzē, kur apglabātas Valtenbergas barona Falkerzāma un Fītinghofa dzimtas, Lövis fon Menari no Pantenes, Engelharti no Sēļiem u.c. senas dzimtas.
Ievērības cienīgs ir tēlnieka Arvīda Brastiņa 1939.gadā veidotais kapu piemineklis „ Velēniete”.
Mazsalacas kapsētā atrodas divas kapličas. Pašlaik izmantojamā kapliča celta 1939. gadā, un tās metu zīmējis profesors P. Kundziņš. Netālu no šīs kapličas atrodas otra, kas celta 18. gadsimta beigās Idus muižas Nummersu dzimtas pārstāvjiem. Kapliča ir interesanta ar savu baroka veidolu, tās ieejas abās pusēs ir pusaploču nišas.

Mitāne, I. (2008) Masalaca., Rīga: Apgāds „Jumava”, 44. lpp.
-->