Mācījusies Tukuma ģimnāzijā. Zīmējusi kopš bērnības, tolaik tie galvenokārt bija zirgi un balerīnas, bet viņas lielā mīlestība ir tēlniecība.
19 gadu vecumā kopā ar ģimeni izsūtīta uz Sibīriju tāpēc, iecerētās studijas Mākslas akadēmijā izpaliek. Taču arī izsūtījumā tapa zīmējumi un tika veidotas māla figūras. Darbojusies izsūtīta igauņa tēlnieka A. Ellera vadītajā mākslas pulciņā. Sibīrijas laika zīmējumi tagad glabājas Latvijas Okupācijas muzejā.
35 gadu vecumā atgriezusies no izsūtījuma. Studijām Mākslas akadēmijā bija par vēlu, tāpēc iestājusies tēlniecības pulciņā. Vēlāk ieguvusi frizieres-modelētājas profesiju, kurā guvusi prieku un gandarījumu. To apliecina vienīgā balva no padomju laikiem - Maskavā tautsaimniecības sasniegumu izstādē iegūtā bronzas medaļa par frizūru veidošanu.
Vēlāk 17 gadus darbojusies VEF kultūras nama keramiķu pulciņā, iegūstot daiļamata meistara titulu.
Pēc atgriešanās dzīvojusi gan Ogrē, gan Skrīveros, bet kopš 2003. gada ir mazsalaciete. Šeit dzīvojot un rakstot par savu dzīvi Sībīrijā (atmiņas publicētas 2006. gada laikrakstos „Liesma”) atsākusi arī zīmēt, papildinot tekstu ar ilustrācijām.
Pasaku un tautasdziesmu motīvi, kuros slēpjas dziļa tautas gudrība, iedvesmojuši radīt gan grafikas, gan zīmējumus. Māksliniecei bijušas vairākas izstādes Valmieras pagasta kultūras namā, LKF Ziemeļvidzemes birojā u.c..
Pašlaik Mazsalacas pilsētas bibliotēkā ir apskatāmi viņas zīmējumi-grafikas pēc latviešu tautas dziesmu motīviem.

2010.12.10., Zane Berga, bibliotēkas vadītāja

Rozmarijas Bārsdeles izstāde

Pasākuma dalībnieki (no kreisās): A.Bērziņa, V.Jenzena, L.Apsīte, I.Jātniece, P.B.SkabsN.Nurmika sveic mākslinieci R.Bārsdele ar vīru L.BarsdeliKultūras darbiniece N.Nurmika pārdomu brīdī

Veselu mēnesi Mazsalacas pilsētas bibliotēkas izstāžu telpā varēja apskatīt mākslinieces Rozmarijas Bārsdeles grafiku izstādi "No jūriņas izpeldēja div'dzelteni kumeliņi". 26. janvārī notika izstādes slēgšana un tikšanās ar mākslinieci un viņas vīru.
Esam sapulcējušies, lai iepazītu tuvāk mākslinieci, kuras zīmējumu - grafikas darbu izstāde „No jūriņas izpeldēja div’ dzelteni kumeliņi”, pateicoties arī Nellijai Nurmikai, ir skatāma Mazsalacas pilsētas bibliotēkā, un uzzinātu ko vairāk par viņu un viņas darbiem.
Jau cienījamā vecumā, taču joprojām elegantais un, nebaidīšos teikt, mīlošais pāris - Rozmarija un Laimonis ar savu pozitīvo un gaišo attieksmi pret apkārt notiekošo uzreiz piesaista uzmanību. Viņi tik dabiski papildina viens otru, ka klusībā ikvienam no mums izsauc apbrīnu.
Laiks paiet nemanot, klausoties Rozmarijas kundzes atmiņu stāstījumā par bērnību - viņas sirdslietu - baleta pulciņa un operas apmeklējumiem kopā ar vecmammu. Vairākkārt tiek pieminēta mākslinieces mamma, kura bijusi sava amata meistare - friziere un kuras amata noslēpumus un praksi, pēc atgriešanās no izsūtījuma, pārņēmusi un turpinājusi māksliniece. Padomju laikā tiek izdota arī R.Barsdeles grāmata par friziermākslu.
Pat tik smags un pārdzīvojumu pilns laiks - izsūtījums Sibīrijā, Rozmarijai atmiņu stāstījumā kavējoties, šķiet, nav viņos atstājis rūgtuma vai aizvainojuma sajūtu, bet tiek pieņemts kā daļa no kaut kā, kas viņus ir bagātinājis un devis rūdījumu un spēku.
Visu Rozmarijas dzīvi caurvij vēlme - sasniegt kaut ko vairāk, nodarboties ar sirdij tuvo - veidot mālā, zīmēt, radīt kaut ko jaunu un skaistu, tāpēc gan izsūtījumā esot, gan vēlāk, atgriežoties Latvijā, paralēli maizes darbam - frizieres profesijā, viņa darbojusies kādā mākslas vai tēlniecības pulciņā. Tāpēc likumsakarīga uz jautājumu: „Kas ir jūsu dzīves vadmotīvs?”, šķiet viņas atbilde: „Tiekties pēc ideāla, skaistā.”
Un neiztrūkstoši gan pasākuma laikā, atmiņu kamolu šķetinot, gan dzīves gājumā blakus jūtams dzīvesdrauga Laimoņa plecs un atbalsts.
Pasākuma noslēgumā Agrita Bērziņa Rozmarijai pasniedz Mazsalacas novada domes pateicību par ieguldījumu novada kultūras dzīves bagātināšanā un māksliniece saņem ziedus no izstādes un pasākuma apmeklētājiem.
Pēc pasākuma, viesus pavadot, mīļi tieku uzaicināta ciemos, lai apskatītu arī keramikas u.c. mākslas darbus, kuri atrodas Rozmarijas kundzes un Laimoņa kunga dzīvoklī.

2011.02.10., Zane Berga, bibliotēkas vadītāja

-->