PIE SAKNĒM

2011.03.07.

1928.gada 11.februārī Mazsalacas miestam piešķirtas pilsētas tiesības.
Savu vārdu pilsēta ieguvusi no Salacas upes, senākās apdzīvotās vietas Latvijā, nometnes vecums pie Burtnieku ezera, Riņņu kalniņā ap 5000 gadu. Senatnē Mazsalacas novadā dzīvojuši lībieši, kas karojuši ar Sāmsalas sirotājiem.
1861.gadā Mazsalacā uzbūvēts pirmais nams, un uz muižas zemes piecu ceļu krustojumā sāka veidoties miestiņš. Viena no senākajām ēkām ir Mazsalacas baznīca, 1890.gadā atjaunota, bet pamati ir jau no 1535.gada kā bijušās katoļu Sv. Marijas baznīcas. Pie baznīcas ir kritušo draudzes locekļu Varoņu birzs un P.Kundziņa 1917.gadā betonā veidots piemineklis, bet kapos Lāčplēša ordeņa kavaliera Paula Zolfa kaps. 1937.gadā atklāta Rīgas Limbažu līnijas dzelzceļa stacija un uzbūvēts viens no skaistākajiem dzelzsbetona tiltiem. 1923.gadā Mazsalacai piešķirtas miesta tiesības.
1935.gadā pilsētā bija 1492 iedzīvotāji, 98% latviešu, 300 gruntsgabalu, 3 mūra, 183 koka ēkas, Mazsalacas valsts ģimnāzija, valsts pamatskola, Saviesīgās biedrības bibliotēka, pilsētas valde, slimnīca, aptieka (dib. 1863.g.), vecmāte, pasta un telegrāfa kantoris, Mazsalacas pagasta valde, 78 tirdzniecības iestādes, 145 rūpniecības iestādes. Pilsētas budžets 21 820 latu.
No 1928.gada līdz 1940.gadam pilsētas sabiedrisko dzīvi veidoja šādas organizācijas: Mazsalacas amatnieku savstarpējās palīdzības biedrība (dib. 1924.g.), Mazsalacas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (1893), Mazsalacas dārzkopības biedrība (1934), Mazsalacas krājaizdevumu sabiedrība (1923), Mazsalacas mednieku biedrība (1929), Mazsalacas lauksaimniecības biedrība (1903), Mazsalacas linkopju sabiedrība (1923), Mazsalacas namsaimnieku biedrība (1924), Mazsalacas nacionālo skolotāju biedrība (1927), Mazsalacas patērētāju biedrība (1912), Mazsalacas piensaimnieku sabiedrība (1910), Mazsalacas pilsētas savstarpējās apdrošināšanas biedrība (1932), Mazsalacas mājlopu audzētāju biedrība (1940), Mazsalacas saviesīgā biedrība (1899), Mazsalacas savstarpējās apdrošināšanas biedrība (1922), Mazsalacas skolas biedrība (1924), Mazsalacas sporta biedrība (1928), Mazsalacas un apkārtnes amatnieku biedrība (1922), Mazsalacas un apkārtnes strādnieku un amatnieku biedrība (1932), Mazsalacas un apkārtnes veselības aizsardzības savienība (1930).
No 1940.gada līdz 1959.gadam pilsēta ietilpa Rūjienas rajonā, pēc tam Valmieras rajonā, 1956.gadā tai pievienoja Mazsalacas ciemu. Padomju laikos pilsētā darbojās tekstilfabrika, pienotava, pajūgu piederumu rūpnīca, dib. 1966.gadā, slimnīca, vidusskola, kinoteātris. Pēc 1991.gada vietējie iedzīvotāji nodarbināti Mazsalacas mežrūpniecības saimniecībā "Lībieši", patērētāju biedrībā, pilsētas labiekārtošanas uzņēmumā, tekstilfabrikā, desu cehā un citos uzņēmumos.

Voldemārs Eichenbaums, publicēts Latvijas Vēstnesī, 10.12.1998 366 (1427)

-->