Skaņkalnes pagasts Mazsalacas novadā
2012-01-04

Pagasta kopējā platība  ir 11207,9 hektāri (112,2 km2). Aramzeme aizņem 2349,1 ha, pļavas 390,3 ha, ganības 329,0 ha, meži 6856,7 ha, purvi 515,6 ha, krūmāji 105 ha.
Iedzīvotāju skaits 2010. gada 30. septembri - 824, tai skaitā bērni līdz 18 gadu vecumam – 30%, darbaspējīgie iedzīvotāji -  45%, pensionāri – 25%. Nacionālais sastāvs – latvieši 89,8%, krievi 5%, baltkrievi 2,8%  pārējās tautības 2,4%.
Vairāk kā trešdaļa iedzīvotāju (324 cilvēki) dzīvo pagasta lielākajā apdzīvotajā  vietā – Skaņkalnē (vidējciems). Pagasta dienviddaļā ir trīs mazciemi – Jaunate, Dzintari un Ķurbēni.

VĒSTURE
Mazsalacas draudzes personālgrāmatā, kas datēta ar 1701. gadu, atrodas pirmās ziņas par pagastiem pašreizējā Skaņkalnes pagasta teritorijā – Skulberģu pagasts (ar 17 zemnieku ciematiem) un daļa no Ates pagasta (ar 53 zemnieku ciematiem, kurā ietilpa arī Vecates pagasts un daļa no Matīšu un Sēļu pagastiem). Šajā laikā katra muižas tiesa sastādīja savu pagastu.
19. gadsimtā pašreizējā Skaņkalnes pagasta teritorija ietilpa divos pagastos – Skulberģu un Jaunates. 20. gadsimta sākumā Jaunates pagastu pievienoja Skulberģu pagastam. Nodibinoties Latvijas valstij saskaņā ar likumu par pašvaldību nosaukumu pārlatviskošanu Skulberģu pagasts tika pārdēvēts par Skaņkalnes pagastu.
Pēc padomju okupācijas pagasta teritorija tika sadalīta un izveidotas divas ciema padomes – Skaņkalnes  un Jaunciema, kuras 1956. gadā tika apvienotas.
Pagasta teritorijā atradās divas muižas – Skulberģu un Jaunates.
Skulberģu muiža cēlusies no viena arkla zemes, ko mestrs Freitāgs fon Loringhovens  1487. gadā dāvinājis Heinr. Kolbergam, no kura muiža mantoja savu vācisko “Colberg” un pakaļdarināto “Skulberģu” nosaukumu. 1590. gadā Skulberģi piederēja Rūjienas mācītāja Lēvenhūzena atraitnei, kura to pārdeva Valtenberģu Falkenbergam (zviedru karaļa Gustava Ādolfa armijas kapteinim). 1678. gadā muižu nopirka zviedru feldmaršals Hr. Horns. Caur redukciju atņemtā Skulberģu muiža palika valsts īpašumā līdz Latvijas nodibināšanai un sadalīšanai jaunsaimniekiem agrārreformas laikā.
Jaunates muiža – daļa no “Ates vakas”, kas kopā ar Vecates muižu piederēja pie Burtnieku pils apriņķa, kuru kā dāvinājumu no karaļa Gustava Ādolfa saņēma viņa valsts kanclers Aksels Oksenstjerna. Pēc redukcijas muiža pārgāja valsts īpašumā, līdz cars Pēteris I muižu atdāvināja ģenerālim fon Germanam. Vēlāk muižu ieguva baroni Budbergi, bet 20. gadsimta sākuma to nopirka latvietis Daudbergs. Agrārreformas laikā muiža atsavināta un sadalīta jaunsaimniekiem.
Pēc padomju okupācijas kolektivizācijas rezultātā 1948. gadā pagasta teritorijā izveidojās četri kolhozi – “Skaņaiskalns”, “Sarkanā zvaigzne”, “Laikmeta ceļš” un “Komjaunietis”.  1949. gadā “Laikmeta ceļu” un “Komjaunieti” pievienoja kolhoziem “Skaņaiskalns” un “Sarkanā zvaigzne”, kurus savukārt apvienoja 1968. gadā. 1992. gadā kolhozu “Skaņaiskalns” pārveidoja par SIA “Skaņaiskalns”, sadalīja un privatizēja.
Skaņkalnes pagasta teritorijā ir darbojušās šādas skolas: Mazsalacas draudzes skola, Skulberģu pamatskola, Jaunates pamatskola, krievu skola pie Skulberģu pareizticīgo baznīcas. Mazsalacas draudzes skola darbojās no 1826. gada līdz 1918. gadam Skaņkalnes pagasta Salaciešos. Skulberģu  pamatskola darbojās no 1852.gada līdz 1962. gadam. No 19. gadsimta sešdesmitajiem gadiem līdz gadsimta beigām darbojās pamatskola Jaunatē. No 19. gadsimta beigām  līdz 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem pagastā darbojās Pareizticīgo baznīca. No 1920. gada līdz 1972. gadam Mazsalacas draudzes skolas telpās darbojās nespējnieku nams.
Skaņkalnes pagastā ir dzimuši un strādājuši  Lāčplēša kara ordeņa kavalieri – Bērztīss Kārlis  (30.05.1900. Skaņkalnes pag. – 04. 03.1950.,  apbedīts Mazsalacas pilsētas kapos) 4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivis;  Kalniņš Antons (22.01.1892. Skaņkalnes pag. “Vecvīkšēnos” –  08.12.1985., apbedīts Mazsalacas kapos)  6. Rīgas kājnieku pulka virsleitnants; Kociņš Kārlis (07.12.1886. Skaņkalnes pag.– 26.01.1948.) Vidzemes artilērijas pulka dižkareivis; Lācis Aleksandrs (02.09.1895. Skaņkalnes pag. “Ūčos” – 12.02.1927., apglabāts  Mazsalacas kapos) Vidzemes artilērijas pulka kareivis; Muižnieks  Eižens (18.11.1890 – 06.08.1939) Valmieras komandantūras kareivis, pamatskolas pārzinis Skaņkalnes pagastā.

IESTĀDES
Skaņkalnes pagastā darbojas bibliotēka (kontakti).

-->